Ingas Žoludes (1984) stasti publiceti daudzviet periodika un stastu kopkrajumos gan
Latvija, gan tulkojumos arvalstis. 2008. gada iznaca rakstnieces debijas romans “Silta
zeme”, kurš droši uzskatams par svaigu paversiena punktu latviešu literatura.
Krajuma “Mierinajums Adama kokam” vienota noskana sapulcejušies 13 stasti, kurus
vieno rama, dzila un valdzinoša ideja: izstastit dzivi un navi.
Inga Žolude ielaikojusies stastu krajuma, kur liela vests uzmirdz caur daudzam
dzidram fasetacs lecam. Lasot attopies un saproti sevi iemestu dziviba un dzive ka
pirmatneja, dulkaina, virmojoša buljona, kura kulies, lai noskaidrotu, kas esi pats, un
no visa, kas apkart, kaut ko samani tikai brižos, kad tas, izniris no dulkojuma, sazin
kapec piepeld tuvu klat. Tu dabu skaidrus, asi izzimetus istenibas sikumus lidz ar
neaptverama lieluma apjausmu: pirmatnejais dzives un dzivibas buljons varas, naves
un bailu ieskauts. Un katrs gluži viens visam pa vidu. Stidzinas, kas tur mus kopa, ir
tikai divejas. Pirmejas — pecteciba, kas caur vecakiem un berniem sien kopa
paaudzes. Otrejas — stasti, kuros ieklustam.
Ieva Kolmane
Šaja biedejoši talantigas autores gramata gan stipri, gan paguruši, bet parsteidzoši
dzivi teli cenšas noskaidrot skaudro patiesibu par “šeit un tagad”. Sapratuši, ka
pasaules kartiba nav dabiska, bet konstrueta, vini pulas naturalizet pienemumus par to,
kas ir logisks. Žolude neskande dziesminas, nesludina, bet koketi parrada apnikušas
realitates brižus, un valoda klust par tadu jaunekligu istenibu, kadu neesam raduši tik
koncentreti piedzivot.
Rimands Ceplis
